Aizdomās par 40 latus liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu Rīgas apkārtnē aizturēti divi ceļu policisti, portālu "Delfi" informēja policijas pārstāve Ieva Mikijanska.

Aizturētie, pildot dienesta pienākumus Rīgas reģionā, par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu apturēja autovadītāju. Lai vadītājam netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, ceļu policisti pieprasīja un pieņēma kukuli 40 latu apmērā.

Uzsākts kriminālprocess par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, ko izdarījušas valsts amatpersonas grupā, izmantojot savu dienesta stāvokli. Likums par šādu noziegumu paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Uzsāktajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Valsts policija aicina informēt Iekšējā drošības biroja darbiniekus par gadījumiem, kad policijas darbinieki nav godprātīgi pildījuši savus dienesta pienākumus vai arī pārkāpuši likumā noteiktās normas.

Februārī vērojamas dramatiskas sabiedrības viedokļa izmaiņas visos ar valsts ekonomisko attīstību saistītajos rādītājos, sasniedzot tikpat strauju noskaņojuma pasliktināšanos kā 2009.gada pavasarī, secināts tradicionālajā „DnB Nord Latvijas barometra” pētījumā. Neraugoties uz cerīgajām prognozēm par ekonomikas atlabšanu, sabiedrības noskaņojums strauji atgriezies tādā līmenī, kādā tas bija pirms gada. 

Pētījuma autori uzsver, ka pirmo reizi pēc ilgāka perioda bez izņēmumiem vērojams kritums visos indikatoros - ekonomiskās situācijas tagadnes un nākotnes vērtējumos, ģimenes materiālā stāvokļa tagadnes un nākotnes vērtējumos, valdības darbības un laba darba atrašanas iespēju vērtējumos.

Kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss februārī, salīdzinot ar janvāri, krities no -36 līdz -44. Februārī krietni vairāk iedzīvotāju nekā iepriekšējos mēnešos izteikuši viedokli, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā. Būtiski pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri pašreizējo ekonomisko situāciju vērtē kā sliktu.

No 31% uz 40% februārī pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri turpmākā gada laikā sagaida, ka ekonomiskā situācija kļūs vēl sliktāka. No 80% līdz 84% februārī arī pieaudzis vērtējums, ka Latvijā patlaban ir ļoti grūti atrast labu darbu

Ļoti negatīvs bijis iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo valdības darbu. Kopumā neapmierināti ar to ir 87% respondentu, kamēr janvārī šis rādītājs bija 80%. „Ļoti neapmierināti" ar valdības darbu februārī bija 43% aptaujāto, kamēr janvārī šādu atbildi norādījuši 35%.

„DnB NORD Bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš brīdina, ka negatīvs sabiedrības noskaņojums var bremzēt arī „objektīvās" realitātes uzlabošanos. Komentējot aptaujas rezultātus, Strautiņš norādījis: „Latvijas ekonomika patlaban ražo pozitīvus un brīžiem pat ļoti pozitīvus „cietos" datus, piemēram, janvārī preču eksports, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieaudzis par 51%, kas ir visu laiku rekords. Noskaņojuma svārstības iekšējā tirgū eksportu neietekmēs, taču ekonomika nevar augt, tikai pateicoties eksportam, - ir jāaug arī iekšējam patēriņam. Līdz ar to joprojām ir risks, ka negatīvais noskaņojums būtiski bremzēs arī „objektīvās" realitātes uzlabošanos".

Asi pētījuma rezultātus vērtē Saeimas opozīcijas līderis Andris Šķēle: „Sabiedrības noskaņojums no vēlēšanu gaisotnei raksturīgā - optimisma par valsts nākotni - ir pārgājis pesimistiskā, ilgi neaizkavējoties pat apātiskajā fāzē. Tas ir atgādinājums valdībai, ka vēlēšanās dotais uzticības mandāts, ja reāli neko no sabiedrībai solītā nedara, var izbeigties pat 100 dienās."

Savukārt socioloģe Dagmāra Beitnere, komentējot pētījuma rezultātus, norādījusi: „Apmierinātība ar valdību ir viens no svarīgākajiem dzīves kvalitātes rādītājiem. Valstī ir nepieciešamas pārmaiņas, un jāatrod kaut viens atskaites punkts, no kura tās sākt, - iespējams, prezidenta vēlēšanas var par tādu kļūt. Situācija ir kā Māras Zālītes dzejolī no 1970. gadiem: „Man stāsta, ka temperatūra ceļas, bet es redzu, ka ezers salst ciet.""

Lai arī valdība nav mainījusi mērķi - no 2014.gada Latvijai ir jāpievienojas eiro zonai, ceļā uz to parādās jauni šķēršļi, kas arvien biežāk ekspertiem liek izteikt prognozes, ka, iespējams, arī šoreiz eiro ieviešanas laiks būs jāpārceļ, liecina aģentūras BNS biznesa informācijas portāla "Baltic Business Service" veiktā situācijas analīze.

Latvijai šis ir jau otrais mēģinājums pievienoties eiro zonai, un, tāpat kā pirmajā mēģinājumā - 2008.gadā, arī šoreiz galvenais klupšanas akmens varētu būt pārāk augsts inflācijas līmenis.

Pirmajā reizē Latvija paklupa pārāk straujās ekonomiskās izaugsmes dēļ. Latvijas valdība tā arī nespēja jeb praktiski nevēlējās būtiski ierobežot straujo cenu pieaugumu (inflācijas apkarošanas plāns, pēc daudzu ekspertu uzskata, tika izstrādāts novēloti un nedeva ekonomikai vajadzīgo rezultātu), kas sākās līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 2008.gadā inflācijas vidējais gada rādītājs jau bija sasniedzis 15,4%. Latvija ar šādi strauji augošām cenām nu nekādi nespēja iekļauties eiro zonas noteiktajos Māstrihtas kritērijos.

Patlaban situācija var atkārtoties. Pēc "Eurostat" datiem, šā gada februārī, salīdzinot ar pagājušā gada to pašu laiku, inflācija Latvijā bija sasniegusi jau 3,8%. Turklāt eksperti norāda, ka šie nebūt nav cenu griesti - cenas, visticamāk, turpinās pieaugt daudzu globālu notikumu dēļ. Proti, pasaulē turpina palielināties gan pārtikas, gan degvielas cenas. Nav skaidrības, kad situācija īsti varētu normalizēties Lībijā, kas ir viena no lielākajām Āfrikas naftas eksportētājvalstīm. Turpinās nemieri arī citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs.

Turklāt, nenoliedzami, savu malkas pagali inflācijas ugunskuram piemet arī valdības budžeta konsolidācijas pasākumi - nodokļu palielināšana gan no šā gada sākuma, gan arī iecerētās izmaiņas no 1.jūlija, gan arī elektrības cenas pieaugums, kurš būs no šā gada 1.aprīļa.

"Prognozēt, kā attīstīsies pasaules cenas, kas pašlaik kopā ar nodokļu kāpumu ir viens no galvenajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem Latvijā, vidējā termiņā ir sarežģīti," atzina Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

LB ekonomisti pieļauj, ka iespējamās pārmaiņas nodokļu likmēm gada vidū pašreiz plānotajā variantā šā gada inflāciju varētu palielināt gandrīz par 0,5 procentpunktiem. Dažādi ekonomisti pieļauj, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt no 3 līdz 4%.

"Pēc 10 mēnešu krituma arī 12 mēnešu vidējā gada inflācija (pēc kuras vērtē atbilstību Māstrihtas kritērijam) februārī atgriezusies pozitīvajā teritorijā (0,2%). Pašlaik vēl izpildām inflācijas kritēriju, tomēr jau rudenī 12 mēnešu Latvijas vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 3% atzīmi," norādīja "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Latvijai, lai tā varētu izpildīt Māstrihtas kritēriju, kas attiecas uz inflāciju, kritisks būs 2012.gads, jo no šā gada tiks ņemti vērā rezultāti, kad citas eiro zonas valstis lems par mūsu valsts iespēju pāriet uz eiro. No 2012.gada Latvijas inflācijas līmenis nedrīkstēs vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Bet tas nozīmē - jo mazāka inflācija ES valstīs, piemēram, Grieķijā vai Īrijā, kur ekonomiskā izaugsme sagaidāma ļoti lēna, jo grūtāk Latvijai būs izpildīt šo kritēriju.

Ir arī jācer, ka nākamgad cenu pieaugumu neietekmēs nekādi būtiski ārējie apstākļi, proti, situācija pasaulē būs stabila, bez lielām dabas katastrofām un politiskiem nemieriem, kā arī Latvijā nepieaugs ne nodokļi, ne to regulējamo pakalpojumu tarifi (elektrības, gāzes), kas būtiski ietekmē visu tautsaimniecību.

Kritisks var izrādīties arī nākamā gada budžeta izstrādāšanas laiks, jo arī 2012.gada valsts budžetā būs nepieciešami konsolidācijas pasākumi. Patlaban gan netiek minēts, cik daudz konkrēti būs jākonsolidē, taču aptuvenā summa grozās ap 100 līdz 200 miljoniem latu. Valdība gan tagad ir apņēmusies nodokļus vairs nepalielināt.

"Nākamgad Latvijai gada vidējo inflāciju vajadzētu noturēt apmēram 2% līmenī," tā ir atzinis finanšu ministrs Andris Vilks, kurš norāda, ka tas ir ļoti svarīgi, lai Latvija spētu no 2014.gada pievienoties eiro zonai. Un, tā kā valdība ir apņēmusies nākamgad vairs nepalielināt nodokļus, tagad jau tiek domāts par jaunu inflācijas samazināšanas plānu, kur lielu lomu varētu piešķirt sociālajiem partneriem, proti, darba devēji uz kādu laiku varētu apņemties nepalielināt algas, kas Latvijā jau tā ir zemā līmenī.

Tas, vai šādu apņemšanos izdosies realizēt, ir strīdīgi, jo jau tagad darba devēji nereti atzīst, ka ir grūti atrast nepieciešamās kvalifikācijas speciālistus. Lielais strukturālais bezdarbs spiež darba devējus arvien biežāk domāt par algas palielināšanu.

"Valdības apņemšanās nepaaugstināt patēriņa nodokļus 2012.gadā ir apsveicama, bet tas var izrādīties nepietiekami, lai samazinātu inflāciju un izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju. Savukārt, ja tiks apsvērtas nodokļu samazināšanas iespējas, būs jāievieš citi pasākumi budžeta deficīta samazināšanai, proti, izdevumu samazināšanas pusē," norādīja Strašuna.

Taču ir arī ekonomisti, kas uzsver, ka valdībai nepaaugstināt vai pat samazināt būtiskos nodokļus būs ļoti grūti vai pat neiespējami, jo tas nozīmē, ka būs jāķeras klāt sociālajam budžetam, un tas nozīmē pensiju un pabalstu samazināšanu, kas politiski šķiet praktiski neiespējama. Līdz ar to tiek pieļauts, ka valdība varētu atkal paaugstināt nodokļus, iespējams, pievienotās vērtības nodokli, tādējādi pārvelkot svītru Latvijas iestājai eiro zonā jau no 2014.gada.